Šveices zinātnieki brīdina, ka klimata pārmaiņas, kā arī izmaiņas augsnes segā var izraisīt selēna satura samazināšanos augsnē, it īpaši Eiropas valstīs. Selēns ir viens no mikroelementiem, kas ir vitāli svarīgs cilvēku veselībai. Turpiniet lasīt, lai uzzinātu, kā organiskais selēns uz selēna rauga bāzes var palīdzēt jums uzturēt veselību.
Aptuveni viens miljards cilvēku visā pasaulē saņem pārāk maz selēna, kas ir mikroelements, ko mūsu organisms izmanto dažādu funkciju uzturēšanai. Pēc Šveices zinātnieku domām, šī situācija var vēl vairāk pasliktināties. Viņi pamato savu viedokli ar klimata pārmaiņu modeļiem, kas demonstrē to, kā klimata pārmaiņas, kā arī izmaiņas augsnes segā nākotnē var samazināt selēna līmeni lauksaimniecības kultūraugos.
Augsnes paraugu analīze
Zinātnieku grupa no Šveices Federālā hidroekoloģijas zinātnes un tehnoloģiju institūta veica padziļinātu augsnes paraugu analīzi, kas ņemti no 1994. līdz 2016. gadam, pievēršot īpašu uzmanību tam, kā selēna saturs augsnes virskārtā mainījās laika gaitā. Izvērtējot 26 vides rādītājus, zinātnieki sniedza prognozi par selēna līmeņa izmaiņām līdz šī gadsimta beigām.
Visvairāk tiks skarta augsne Eiropas valstīs
Zinātnieki nonāca pie secinājuma, ka selēna trūkuma izplatība cilvēku vidū var palielināties līdz ar šī mikroelementa satura samazināšanos augsnē klimata pārmaiņu rezultātā.
Viņi ziņo, ka nākotnē selēna deficīts tiks novērots aptuveni 66% no aramzemes, un prognozē, ka visvairāk tiks skartas lauksaimniecības platības Eiropas valstīs un daļēji arī ASV. Tas tikai pasliktinās pašreizējo situāciju, jo jau tagad viens no septiņiem cilvēkiem visā pasaulē nesaņem selēnu pietiekamā daudzumā, kas ir vitāli svarīga uzturviela.
Minerālmēslu bagātināšana ar selēnu
Svarīgākais jautājums ir saistīts ar to, kā mēs varam nodrošināt, lai cilvēki visās pasaules malās saņemtu pietiekami daudz selēna, kas nepieciešams veselības uzturēšanai. 1980.gadu sākumā Somijas vadība pieņēma likumu, paredzot visu lauksaimniecības minerālmēslu bagātināšanu ar selēnu, tādā veidā paaugstinot selēna līmeni graudaugos.
Šī stratēģija ir darbojusies atbilstoši paredzētajam un uzlabojusi selēna līmeni Somijas iedzīvotājiem. Taču šai metodei ir arī savi trūkumi. Lauksaimniecības augi neabsorbē pilnīgi visu selēnu, kas tiek pievienots minerālmēsliem, un, ņemot vērā, ka selēna resursi ir ierobežoti, zinātnieki uzskata, ka pasaules selēna rezerves tiks izsmeltas jau pēc 40 gadiem vai ātrāk. Tāpēc mums jāizvēlas savādāka stratēģija, kas ļauj labāk izmantot šo ierobežoto resursu.
Uztura bagātināšana, iespējams, ir labāka alternatīva
Iespējams, lietderīgāka alternatīva ir uztura bagātināšana ar selēnu, lietojot šī mikroelementa organisko formu uz selēna rauga bāzes, kas ļoti efektīvi uzsūcas organismā.
Dokumentāri apstiprināts, ka 88,7% no Pharma Nord organiskā selēna (patentēta ar selēnu bagātināta SelenoPrecise rauga) uzsūcas un 74% paliek organismā, kas liecina par ļoti augstu SelenoPrecise biopieejamību.
Palīdz uzturēt vecāka gadagājuma cilvēku veselību
Pirms dažiem gadiem zviedru zinātnieki nāca klajā ar pētījumu KiSel-10, kura gaitā tika secināts, ka vecākās paaudzes cilvēkiem, kuri ik dienas lietoja SelenoPrecise kopā ar preparātu Bio-Quinone Active Q10 Gold, bija daudz vienkāršāk uzturēt savu veselību nekā tiem, kas saņēma preparātus bez aktīvajām vielām (placebo).
Pētījuma rezultāti ir publicēti 2013. gadā Starptautiskajā kardioloģijas vēstnesī (International Journal of Cardiology).
No selēna atkarīgie enzīmi
Cilvēku organismā ir aptuveni 25-30 dažādu no selēna atkarīgo enzīmu, kurus sauc par selenproteīniem. Tie pilda dažādas funkcijas, un bez selēna klātbūtnes tie nespēj veikt savus uzdevumus. Dažas no funkcijām, par kuriem atbild selenproteīni:
- Imūnā aizsardzība
- Vairogdziedzera funkcija (vielmaiņa)
- Šūnu aizsardzība
- Fertilitāte
Katru dienu mums ir nepieciešams uzņemt zināmu selēna daudzumu, lai “uzpildītu” minētos selenproteīnus un uzturētu to normālo darbību.
Zinātnieki joprojām nav vienisprātis par precīzu selēna daudzumu, ko vajadzētu lietot veselības veicināšanai, taču lielākā daļa ekspertu uzskata, ka devai jābūt ap 70-100 mikrogramiem dienā vai mazliet vairāk.
